Viens no senākajiem un mūsdienās arī lētākajiem ūdens ieguves veidiem ir aka. Tā ir kā ūdens uzkrāšanas tvertne, kurā ūdens ieplūst ilgākā laika periodā no gruntsūdeņiem vai avotiem, kuri nāk no dziļākiem zemes slāņiem, taču pamatā akās ieplūst nokrišņu ūdens, kurš lielā teritorijā pakāpeniski iesūcas gruntī, un pēc tam savācas pa grants, smilšu vai akmeņu veidotām dzīslām vai slāņiem.

Spice ir ūdens ņemšanas vieta no smilts vai grants slāņiem. Tās darbības princips ir ņemt starp smilšu graudiņiem plūstošo ūdeni, aizturot smiltis ar sieta palīdzību. Spices dziļums ir iespējams līdz 25m.

Dziļurbums ir ūdens ieguves veids, kur ūdens tiek iegūts no dziļākajiem zemes slāņiem - dolomīta un kaļķakmens plaisām, smilšakmens, grants un akmeņu slāņiem, pazemes ūdenskrātuvēm, atsevišķos gadījumos arī no grants starpslāņiem mālā.

Lielākā daļa cilvēku ūdeni saņem centralizēti no ūdensapgādes saimniecībām. Ūdens ceļš līdz patērētājam sākas ar ūdens iegūšanu no artēziskā dziļurbuma vai ūdens tilpnes, piemēram, ezera, upes. Tad tas tiek attīrīts speciālās ūdens attīrīšanas stacijās un uzkrāts ūdenstorņos vai tvertnēs. Pēc tam ūdens pa centralizētiem tīkliem tiek padots patērētājiem.