Dziļurbums ir ūdens ieguves veids, kur ūdens tiek iegūts no dziļākajiem zemes slāņiem - dolomīta un kaļķakmens plaisām, smilšakmens, grants un akmeņu slāņiem, pazemes ūdenskrātuvēm, atsevišķos gadījumos arī no grants starpslāņiem mālā.

     Ar dziļurbumu iegūtais ūdens ir kvalitatīvāks, salīdzinot ar ūdeni, kas iegūts no augšējiem zemes slāņiem jeb kvartāra slāņiem. Tomēr dziļurbuma ūdens kvalitāte un ražība var būt visdažādākā, atkarībā no ūdens nesošajiem slāņiem un to specifikas konkrētajā urbuma veikšanas vietā.
    Ar dziļurbumu iegūtajā ūdenī bakterioloģiskais piesārņojums ir mazāk iespējams. Jo dziļāk atrodas nesošais ūdens horizonts, jo mazāk tas atkarīgs no lokāla piesārņojuma draudiem. Dziļurbums var būt no 10m līdz pat vairākiem simtiem metru dziļš. To iespējams uztaisīt visā Latvijas teritorijā. Šis ūdens ieguves veids ir viens no dārgākajiem, taču tā kalpošanas laiks, pareizi ekspluatējot, ir gana ilgs, pat līdz 50 gadiem un ilgāk. Jāpiemin, ka dziļurbumos ir vienmērīgāka ūdens pieplūde, praktiski neizsīkstoši ūdens krājumi un iespēja nodrošināt salīdzinoši lielu ūdens patēriņu.
     Atkarībā no tā, kādos iežu slāņos dziļurbums ir ierīkots, ūdenim var būt dažādas izšķīdušas minerālvielas — dolomītā kaļķa, bet smilšakmenī dzelzs savienojumi, kā arī bieža parādība ir sulfāti. Ja šo minerālvielu koncentrācija vai klātbūtne apgrūtina ūdens izmantošanu mājsaimniecībā, ir nepieciešams uzstādīt speciālas ūdens attīrīšanas iekārtas.
     Visbiežāk izmantojamās iekārtas ir ūdens atdzelžošanas iekārtas, mīkstināšanas iekārtas, kā arī nereti, atsevišķos gadījumos, smaku samazināšanas iekārtas. Parasti iespējamie ūdens ņemšanas horizonti ir vairāki, ar atšķirīgu ūdens kvalitāti un daudzumu. Latvijā pastāv arī centralizētas datubāzes un ģeoloģiskās kartes, kur apkopota informācija par šiem horizontiem, kā arī ūdens analīžu rezultātiem. Pēc informācijas par tuvākajiem urbumiem un prognozēm par ūdens daudzumu un kvalitāti jāvēršas pie kompānijām, kas nodarbojas ar šāda veida izpēti. .