Pirmais solis pareizai ūdens attīrīšanas filtru izvēlei ir pilna ūdens analīzes veikšana. SIA Ūdens būve, sadarbībā ar ķīmijas laborantiem, piedāvā veikt ķīmiskās ūdens analīzes. Vajadzīgais ūdens
parauga tilpums, lai rezultāti būtu precīzi – 1,5 l. Turpinājumā norādīti visi pilnas ķīmiskās ūdens analīzes rādītāji, kuri tiks noteikti veicot analīzes pie mums. 

Ūdens cietība - Kalcija joni + Magnija joni

Kalcija un magnija daudzums ūdenī veido ūdens cietību. Ūdens ar paaugstinātu cietību rada nosēdumus un aplikumus ūdensapgādes sistēmās un caurulēs, kā arī bojā sadzīvē lietojamās ierīces. Sildot šādu ūdeni veidojas kaļķakmens, kas lielākoties ir galvenais iemesls santehnikas, apkures tehnikas, sildelementu, veļas un trauku mazgājamo mašīnu bojājumiem un sildelementu elektroenerģijas patēriņa pieaugumam. Ūdens cietība netiek reglamentēta ar likumu vai MK noteikumiem, taču par mīkstu ūdeni tiek uzskatīts ūdens ar kopējo cietību līdz 2,8mgekv/l = 1,4mmol/l.

Kopējā sārmainība

Ūdens izturības rādītājs pret pH pazemināšanos, ja ūdenim pievieno skābi. Ja sārmainība ir par zemu, sākas metāla daļu korozija, ja tā ir par augstu, ūdens var kļūt duļķains.

Kopējā mineralizācija

Izšķīdušo vielu (minerālu) kopsumma. 

Hlorīda joni

Tie ir sālsskābes minerāli, kas nepieciešams ikvienam dzīvam organismam dzīvības uzturēšanai, taču ne pārmērīgi daudz. Ja dzeramajā ūdenī ir pārāk daudz hlorīdu, tas var būt sāļš.

Sulfāta joni

Sulfāti ir sāļi, kas lielākoties labi šķīst ūdenī. Liela sulfātu jonu koncentrācija ietekmē ūdens garšu padarot to rūgtenu, kā arī sulfāti atstāj ievērojamus nosēdumus uz sanitārās tehnikas. Boileros ar magnija vai alumīnija anodiem sulfātu sāļi var reducēties par sulfīdiem, tādejādi radot labvēlīgu vidi baktēriju vairošanai. Šajā ietekmē lietojot silto ūdeni, gaisā iztvaiko sulfīdu gāze (H2S) piešķirot ūdenim nepatīkamu sēra smaku.

Hidrogenkarbonāta joni

Hidrogenkarbonāta joni ir dominējošie vairumā Latvijas ūdeņu. Tie rodas šķīstot karbonātiežiem (dolomīts, kalcīts, u.c.). Kalcija un magnija hidrogenkarbonāti ir galvenie vaininieki pie katlakmens veidošanās ūdeni karsējot.

Dzelzs joni

Paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija veicina cauruļu koroziju un rada labvēlīgus apstākļus specifisku baktēriju augšanai. Stāvošā ūdenī vai ūdenī ar samērā lēnu caurplūdi (spiediena tvertnes, ūdens sildītāji, u.c.) sāk vairoties dzelzs baktērijas, kuras izmanto oksidēto dzelzi kā barības vielu. Rodas sarkanbrūni nogulsnējumi un nepatīkama smaka, pastiprinās cauruļvadu un to savienojumu korozija, kā arī palielinās sēra baktēriju vairošanās spēja.

Mangāna joni

Mangāns ir metāls, kas atrodas zemes garozā. Mangānam ūdenī ir raksturīga metāliska piegarša, var būt arī brūni sarkanīga nokrāsa. Paaugstinātas mangāna koncentrācijas gadījumā rodas brūnganmelni nosēdumi uz traukiem, sanitārās tehnikas. Mazgājot drēbes rodas brūni traipi.

Oksidējamība

Skābekļa daudzums, kas nepieciešams organisko piemaisījumu oksidēšanai ūdenī. Rādītājs, kas norāda par augu un dzīvnieku valsts izcelsmes pūstošo vielu daudzumu ūdenī.

Nitrāta un nitrīta joni

Nitrātu/-ītu līmenis gruntsūdeņos norāda uz to, ka tajos ir liela notekūdeņu vai mēslošanas līdzekļu koncentrācija. Pārāk liels nitrātu daudzums ūdenī var kļūt bīstams cilvēka, īpaši mazu bērnu, veselībai.

Amonija joni

Amonijs ir zīdītāju vielmaiņas jeb metabolisma sastāvdaļa un apkārtējā vidē nonāk no mēslu, mirušu augu un dzīvnieku sadalīšanās procesiem. Ir jāņem vērā, ka pārmērīgs amonija daudzums ūdenī un augsnē var nopietni kaitēt augiem, izraisot pat to bojāeju. Ja dzeramo ūdeni ar nedaudz paaugstinātu amonija jonu saturu lieto cilvēks ar veselu organismu, risks veselībai ir samērā niecīgs.

Sērūdeņradis

Sērūdeņradis jeb ūdeņraža sulfīds H2S-bezkrāsaina gāze ar nepatīkamu pūstoša olbaltuma smaku, ūdenī šķīstot veido vāju skābi.

Krāsa, duļķainība

Smalku daļiņu (minerālvielu un organisko vielu) suspensija ūdenī, izraisot duļķes un nespējot nosēsties nelielā daļiņu izmēra dēļ.

pH

pH līmenis norāda skābuma vai sārmainības pakāpi ūdenī. Tīra ūdens pH ir robežās no 7-9, tas nozīmē, ka skābe ir līdzsvarā ar bāzi. Kad pH ir zemāks par 7 – ūdens ir skābāks, šāds ūdens bojās caurules, santehniku un boilerus. Par ūdens skābumu liecina zaļie notecējumi uz izlietnēm un santehnikas. Ja pH ir augstāks par 9 – ūdens sārmainība ir augstāka, tā izraisa ūdens duļķainību, nogulšņu rašanos, vājina ūdens dezinficējušo līdzekļu efektivitāti.

Elektrovadītspēja (25^oC)

Tā raksturo kopējo izšķīdušo sāļu daudzumu. Augsta vadītspēja ir ūdenim, kurā ir liela metāla koncentrācija. Tīrs ūdens slikti vada elektrību. Dažādi piemaisījumi palielina ūdens elektrovadītspēju, jo vairāk piemaisījumu, jo lielāka elektrovadītspēja.

APSKATĪT CITUS PAKALPOJUMUS:

PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE
MONTĀŽA UN UZSTĀDĪŠANA
APKALPOŠANA UN SERVISS
PIEGĀDE